
Sveicināti mani dārgie lasītāji ! Pēc neilgas pauzītes, ar ko es domāju, šī saita atjaunināšanu, esmu atgriezies, lai padalītos mazliet ar jaunajiem iespaidiem, kurus esmu ieguvis.
Šis vakars, kad sēžu netā, daru neko, un reāli degradēju sevi, savu redzi pasliktinu un sagatavoju sevi ne uz simts procentiem spējīgu rītdienai, ir nožēlojams no malas. Varbūt, ka tā arī ir, bet-es dvēseles mieru rodu mūzikā, kura man sniedz patīkamu baudu. Mūzika ir veids, kā vienot. Dažreiz cilvēkus, dažreiz vienot dvēseli ar prātu, lai cilvēks būtu mazliet sinhronāks pats ar sevi.
Es nesen sāku strādāt veikalā. Es sāku, iegājos un pielāgojos. Man pat patika, bet kāpēc ne-mana pirmā darba vieta. Dabūju dzīves vietu kojās, un viss bija čotka. Šeit neseko "bet" . Šeit seko "turklāt" viss, izskatās, iet uz to pusi, kur ir vēl čotkāk ! Taisos pamest šo valsti uz kādu laiku, lai meklētu laimi naudā. Nauda velk visus, daudzi ir pakļāvušies tai, pat nejūtot, ka pamet citus dzīves priekus, palēnām un neatgriezeniski. Par naudu un darbu man pat ir radusies tāda doma, ka tā, kā pasaulē iekārtots, cilvēki akli tic tam, ka darbs ir pirmajā vietā, bet paši nezin īsti un neprot pamatoti un patiesi paskaidrot kādēļ. Cilvēki neizvēlas labāk pabarot savu sirdi ar prieku un mazliet laimes sajūtas, darot ko sev vai citiem, bet izvēlas labāk darbu-naudu, lai ķipa vēlāk būtu labāk. A kas zina, kas notiks vēlāk? Ja Tevi notriec mašīna pēc 10minūtēm, un tu skrēji uz darbu, nevis satikies ar draugu, kuru neredzēsi atkal gadu, piemēram. Šodien lielākā daļa cilvēku ir sevi pārdevuši sistēmai tik ļoti, ka uzskata, ka bez darba nevar. Jā tā ir tiesa, bet kādēļ nevar ? Jo naudu vajag ? Jā, bet darbs bez iespējas dzīvot nav darbs, tā ir verdzība ! Jā, ir grūti, bet tas nenozīmē, ka jārauj sevi uz pusēm, lai apmierinātu prāta pavēles, lai pakļautos mākslīgai sistēmai, kas harmoniju dvēselē neieviesīs !
Zinu-manī ir šī pretruna spēcīga, bet arī man, kā jau visiem ir pamatojums dzīties pakaļ naudai. Kāds? Tieši mans variants ir, ne pārāk atšķirīgs no citu cilvēku atmaskām, bet pateikšu gan-Lai dzīvotu Latvijā, vajag sākuma kapitālu. Vajag noenkuroties netālu no darba, nevis meklēt zivis tur, kur visas jau izķertas. Vajag pakuģot riņķī un tad izmest to nolādēto enkuru, ja sapratāt, ko es ar to domāju. Bez naudas to nevar. Tas ir iespējams, bet visi vienmēr grib vairāk. Un tas ir jūtams, ka nauda padara cilvēku alkatīgu ! Kad man nebija naudas, neticēju tam, līdz saņēmu pirmo algu..otro algu, tad gribēju vairāk un sapratu, ka es tāds neesmu bijis. Es atklāju arī veiksmīgu alkatības pārvarēšanas tehniku, kura visiem, gan jau ka ir zināma - meklēt jēgu tam, kāpēc Tu dzenies pakaļ tai naudai. Ko Tu iesāksi ar to, cik daudz Tev vajag laimei, cik daudz, nevis esi gatavs tērēt sev vai citiem, tas ir kas pavisam cits, bet cik daudz Tava sirds ēdīs, lai būtu apmierināta un ko tā ēdīs. Vai ir jēga nopirkt lietussargu ziemas laikā, ja Tev tas nav vajadzīgs, jo pirmkārt, ir ziema, un, otrkārt-Tev jau mājās ir viens lielisks lietussargs ? Kas notiek ar Jums, cilvēki? Kur ir sirdis, kur ir dvēseles, kur ir tas viss, kam tiešām ir vērtība, nevis sistēmas pārņemti, akli ticēt tam, ka savādāk nevar ! Vienmēr var savādāk, tikai mazliet jāieklausās sevī !
Paldies, šoreiz bija skarbi, iespējams, bet man tas bija jāizliek !