Could this be right

Sveicināti mani dārgie lasītāji ! Pēc neilgas pauzītes, ar ko es domāju, šī saita atjaunināšanu, esmu atgriezies, lai padalītos mazliet ar jaunajiem iespaidiem, kurus esmu ieguvis.

Šis vakars, kad sēžu netā, daru neko, un reāli degradēju sevi, savu redzi pasliktinu un sagatavoju sevi ne uz simts procentiem spējīgu rītdienai, ir nožēlojams no malas. Varbūt, ka tā arī ir, bet-es dvēseles mieru rodu mūzikā, kura man sniedz patīkamu baudu. Mūzika ir veids, kā vienot. Dažreiz cilvēkus, dažreiz vienot dvēseli ar prātu, lai cilvēks būtu mazliet sinhronāks pats ar sevi.

Es nesen sāku strādāt veikalā. Es sāku, iegājos un pielāgojos. Man pat patika, bet kāpēc ne-mana pirmā darba vieta. Dabūju dzīves vietu kojās, un viss bija čotka. Šeit neseko "bet" . Šeit seko "turklāt" viss, izskatās, iet uz to pusi, kur ir vēl čotkāk ! Taisos pamest šo valsti uz kādu laiku, lai meklētu laimi naudā. Nauda velk visus, daudzi ir pakļāvušies tai, pat nejūtot, ka pamet citus dzīves priekus, palēnām un neatgriezeniski. Par naudu un darbu man pat ir radusies tāda doma, ka tā, kā pasaulē iekārtots, cilvēki akli tic tam, ka darbs ir pirmajā vietā, bet paši nezin īsti un neprot pamatoti un patiesi paskaidrot kādēļ. Cilvēki neizvēlas labāk pabarot savu sirdi ar prieku un mazliet laimes sajūtas, darot ko sev vai citiem, bet izvēlas labāk darbu-naudu, lai ķipa vēlāk būtu labāk. A kas zina, kas notiks vēlāk? Ja Tevi notriec mašīna pēc 10minūtēm, un tu skrēji uz darbu, nevis satikies ar draugu, kuru neredzēsi atkal gadu, piemēram. Šodien lielākā daļa cilvēku ir sevi pārdevuši sistēmai tik ļoti, ka uzskata, ka bez darba nevar. Jā tā ir tiesa, bet kādēļ nevar ? Jo naudu vajag ? Jā, bet darbs bez iespējas dzīvot nav darbs, tā ir verdzība ! Jā, ir grūti, bet tas nenozīmē, ka jārauj sevi uz pusēm, lai apmierinātu prāta pavēles, lai pakļautos mākslīgai sistēmai, kas harmoniju dvēselē neieviesīs !

Zinu-manī ir šī pretruna spēcīga, bet arī man, kā jau visiem ir pamatojums dzīties pakaļ naudai. Kāds? Tieši mans variants ir, ne pārāk atšķirīgs no citu cilvēku atmaskām, bet pateikšu gan-Lai dzīvotu Latvijā, vajag sākuma kapitālu. Vajag noenkuroties netālu no darba, nevis meklēt zivis tur, kur visas jau izķertas. Vajag pakuģot riņķī un tad izmest to nolādēto enkuru, ja sapratāt, ko es ar to domāju. Bez naudas to nevar. Tas ir iespējams, bet visi vienmēr grib vairāk. Un tas ir jūtams, ka nauda padara cilvēku alkatīgu ! Kad man nebija naudas, neticēju tam, līdz saņēmu pirmo algu..otro algu, tad gribēju vairāk un sapratu, ka es tāds neesmu bijis. Es atklāju arī veiksmīgu alkatības pārvarēšanas tehniku, kura visiem, gan jau ka ir zināma - meklēt jēgu tam, kāpēc Tu dzenies pakaļ tai naudai. Ko Tu iesāksi ar to, cik daudz Tev vajag laimei, cik daudz, nevis esi gatavs tērēt sev vai citiem, tas ir kas pavisam cits, bet cik daudz Tava sirds ēdīs, lai būtu apmierināta un ko tā ēdīs. Vai ir jēga nopirkt lietussargu ziemas laikā, ja Tev tas nav vajadzīgs, jo pirmkārt, ir ziema, un, otrkārt-Tev jau mājās ir viens lielisks lietussargs ? Kas notiek ar Jums, cilvēki? Kur ir sirdis, kur ir dvēseles, kur ir tas viss, kam tiešām ir vērtība, nevis sistēmas pārņemti, akli ticēt tam, ka savādāk nevar ! Vienmēr var savādāk, tikai mazliet jāieklausās sevī !

Paldies, šoreiz bija skarbi, iespējams, bet man tas bija jāizliek !

Tonālie krēmi

Heya mani lasītāji, esmu atpakaļ šeit pēc nelielas pauzes. Šoreiz izlikšu savas domas par feikiem jeb cilvēkiem, kuri tik ļoti cenšas izskatīties labāk, ka paši nesaprot beigās kas pa īstam notiek pasaulē.

Sākšu ar to pašu zināmāko- vietne www.draugiem.lv sadaļa "Runā" . Cilvēki iesaka un iesaka visādus jokus-jā, tas ir oky, padot tālāk kādu humoru, lai uzlabotu omu-bet, lai padotu tālāk kādu dziļāku domu, tikai lai parādītu, ka zini kā ir pareizi? Tas ir mazliet nožēlojami, jo izlasīt, pateikt"Jā, tiesa gan.." un padot tālāk, kaut pats, varbūt pat tieši tajā brīdī dari pilnīgi ko citu-drūmi, drūmi. Paturpināšu vēl mazliet par maskām..Es saprotu-mājās Tu vari uzvesties citādāk, starp savējiem citādāk, un piemēram skolā atkal savādāk. Tas vēl ir saprotami..kas šeit ir neapskaužami? Es pastāstīšu kas-iepazīšanās ar jauniem cilvēkiem. It īpaši džeku izlikšanās par eņģeļiem meiteņu priekšā un otrādi. Sākumā, pirmajos randiņos, pirmajās tikšanās reizēs-tik super iet viss un negribas nemaz savādāk..paiet laiks. Kādēļ jāsāk strīdēties? Kādēļ jāsāk kāpt otram uz galvas? Un tas arī ir iemesls šķiršanās-gan nelielām- ar vārdiem, drēbju mešanām sejā, publisku nolikšanu un neslavas celšanu draugu starpā, gan ar lielākām-īpašuma dalīšanām, alimentiem, fiziskiem ievainojumiem un tā. Šis viss, mans blogs, nerastos, ja cilvēki nepūstu pīlītes, ja beigtu lietot tonālos krēmus, dēļ kuriem viņi izskatās labāk no malas. Agrāk vai vēlāk atklāsies pats vai pazudīs maska, kā pazūd peļķes vasarā pēc lietus. Es nemācu ne Tevi, lasītāj, ne sevi. Vēlējos tikai izpausties kaut kur, jo pārāk daudz ir šādu cilvēku pasaulē un gribot negribot ar tādiem nākas tikties-watch out !

Nobeigumā pastāstīšu par atgadījumu, kas notika ar mani skolā. Es biju nedaudz iekavējis skolu un mana audzinātāja veda mani pie direktores sakot, lai es neuzvedos tāpat kā vienmēr, lai pacenšos būt formālāks. Izejot no kabineta laukā(viss bija kārtībā) audzinātāja kaut ko teica man, ka es, laikam, nemāku uzvilkt masku vai arī vaicāja vai es vienmēr tāds esmu, uz ko atbildēju, ka jā. Vai tas mani padara par sliktāku cilvēku, ka neizliekos par tādu, kāds neesmu ? Vai slēpjoties aiz citiem tēliem mēs sevi paceļam augstāk par citiem ? Ar šiem jautājumiem arõī beigšu. Paldies par uzmanību, mani sauc Kristaps.