Šis ir ceļs uz īstu

Domāju, par ko varētu rakstīt, kad ir laiks tāds, un sajūtu ladiņš, kad gribas pilnīgi liet te stafu par neko. Laiks apmācies, bet silts. Zinu ka man nav domu un tāpēc rakstu par laiku, uzlabojot ar to omu. Es sarakstos ar L. Es apēdu picu un bulciņu, bet gribu vēl.
Kad man nesen sāpēja auss, sapratu-tas ir trakākais kas var būt, jo Tu nevari darīt neko. Ja vēl zobs sāpētu nenormāli, to varētu kustināt or izraut, bet kad tā ir auss vaina-zobu sāpes ir kā salāti.
Es tagad iedomājos, par cilvēkiem kā komplektiem. Katram, individuāli nāk komplekts, kurš dzīves laikā tiek izlietots-redze, kājas u.t.t. Kāds to izlieto lietderīgāk, kāds ne. Ja padomā no lielā augstumā lidojoša Eižena Sviesta portreta puses-cilvēks piedzimst, izdzīvo savu dzīvi, kādam to uzlabo, kādam sabojā un nomirst. Viss. Ja Tu esi izdarījis kaut ko šausmīgi briesmīgu, vai nenormāli labu lietu pasaulei, tad Tevi atceras, bet ja Tu nodzīvo, kaut kā ballīšu zvērs, pēc Tavas nāves tāpat neviens Tevi neatcerēsies. Te laikam slēpjas tā ideja, ka Cilvēks nedrīkst sēdēt un nedarīt lietas labā neko. Kam mēs vispār dzīvojam ? Lai sev kaut ko labu nopirktu, un papriecātos par to kādu laiciņu ? Tāpat pēc šī laika tas paliek ikdienišķš. Manuprāt katram cilvēkam vajadzētu mazliet nenormalitātes. Ja šī lieta piemīt, viņš kaut ko izdarīt tādu, lai paliktu atmiņā, lai vārds tiktu ierakstīts vēstures grāmatā. Šeit arī parādās doma, ka pasaule laikam nevar iztikt bez "pelēkās plūsmas" cilvēkiem tā teikt. Visus šā vai tā nekādīgi nevarētu ierakstīt akmenī.
Zinu, nenodzīvošu līdz pasaules attīstības kulminācijas brīdim, bet kas notiks tad ? Visi sāks vairoties, pārvāksies dzīvot uz Marsu un vairosies tur ? No vienas puses ir jājautā: Kādēļ jaunie mirst ? Kādēļ vispār cilvēki mirst ? No otras puses ja mēs nemirtu, nebūtu vietas, un iespējams visas šīs zemestrīces palīdz pasaulei attīstīties vienmērīgi, nogalinot tos entos tūkstošus.
Padomājiet par šitām lietām, traks var palikt ne ? Cerams nākamreiz būs īsta tēma nevis ūdens. Mans vārds ir Kristaps.

Viedokļu dažādības

Tātad..Sveika pasaule. Nesen es parunājos par Dievu, zīlēšanu un tādām lietām, kas lika mazliet aizdomāties. Bija interesanti, bet daudz ko vēl nesaprotu, un laikam nesapratīšu. Tas ir diezgan sarežģīti, jo psiholoģija beigās iznāk slikta, jo zemapziņa ir tas, ko nevajadzētu aiztikt un ķēpāties ar to. No vienas puses jā, tā ir, jo ja mēs paši nevaram tikt tai klāt, bez palīglīdzekļiem, nu es domāju tikai paši, bez grāmatām, pamācībām un psihologiem, tad mums arī nevajadzētu tā darīt. Varbūt prāts nemaz nav gatavs tādām lietām, un mēs beigās nezinu...nesapratīsim kas ir kas, un zaudēsim interesi par notiekošo. No otras puses ir tā, manuprāt, ka psiholoģija palīdz rast atbildes uz dažādiem jautājumiem. Piemēram alkohols ir kā psihologs savā ziņā. Tas it kā smadzenēs kavē kautrēšanās impulsus vai ko tamlīdzīgu, un mums ir mazāk bail no sekām. Tātad prāts dara to, kas ir izdomāts, un domas par sekām mums, alkohola ietekmē, vairs tik ļoti netraucē. Tas nozīmē, ka psiholoģija un Dievs ir kā māsa un brālis- dabiskie ienaidnieki. Šitā jā.
Par zemapziņu runājot-sapņi-tās dažreiz it kā ir mūsu vīzijas par nākotni, vai arī redzētā atkārtots piedzīvojums. Tik daudz uzskatu un tik daudz pierādījumu tam visam, ka zinot abu divu, pretējo tas ir, uzskatu pierādīumus var taču sajukt prātā vai ne ?
Paņemsim kādu dziednieku. Ja kāds cilvēks aiziet pie viņa ar sūdzībām par sāpēm vēderā piemēram, viņs vicina rokas gaisā, un šim slimniekam paliek labāk. No vienas puses tas ir pārdabisks spēks tā teikt. No otras, psihologu puses, tas ir prāta izspēlēts triks, jo cilvēkam ir bijuši pārdzīvojumi, tagad viņš redz, ka dziednieks tā teikt viņu dziedē, un pats slimnieks domā, ka tas palīdz-domu spēks. Laikam jau ir arī ārstu un zinātnieku viedoklis par to, ka slimība bija novājināta un imūnsistēma galu galā pieveica slimību. Tas ir tik interesanti, ka ir tik daudz viedokļu un tie visi ir pierādāmi vai ne ?
Tas arī laikam pagaidām viss. Mans vārds ir Kristaps. Paldies par uzmanību !

Vakariņas

njā..šovakar es ēdīšu kotletes ar vārītiem kartupeļiem un mērci. Cilvēks ēd lai dzīvotu' ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēks ēd. personīgi man labāk atvēlams būtu 'es dzīvoju lai ēstu' . Man patīk izbaudīt to garšu, kas piemīt katram ēdienam, katram auglim vai dārzenim, katrai garšvielai un tā tālāk. Es labāk ēstu nevis tāpēc, ka vajag, bet tāpēc ka garšīgs. Es nesaku, ka esmu īpaši izvēlīgs, tā, manuprāt, galīgi nav, bet būtu arī ar mieru ēst tikai pulverīti, lai nevajadzētu īpaši daudz laika aizņemt tam, ka jāsēž kaut kur pie galda vai citur, jākošļā vai jādzer, vai pat jārij. Tas aizņem laiku. Labāk šo laiku aizņemt ar domām par dzīvi, un kā to pareizāk uztvert, ja vispār kas tāds ir iespējams-pareizi uztvert dzīvi. Tagad mana problēma ir klaviatūras 'B' burts, jo kad spiežu to podziņu dažreiz ir divi, dažreiz nemaz neuzrakstās. Es par tām problēmām kas būs rīt parasti nedomāju un neuztraucos. Man patīk darīt neplānotus darbus un nedarbus. Aizgāju par tālu mazliet no tēmas laikam. Nu nekas. Citreiz cerams uzrakstīšu ko par savu dzīves uztveri, domām par pārdabisko un reliģijām. Tagad vismaz rakstītu, ja negribētu ēst. Peace my fellow latvians !