otrdiena, 2012. gada 4. decembris

Vai Tev ir maajas, kur atgriezties ?











  Sveika tauta! Shovakar domas prata shaudas par daudz. Tik daudz, ka nevaru neuzrakstit taas jums. Shii emuaara ideja bus par dzivi, un kas taa ir, kapec. Man pasham nav ne mazaakaas nojausmas, pie kadiem secinajumiem nonaakshu, un vai vispar pie kaadiem nonaakshu, bet kamer iedvesma ir ar mani, nedrikst laist garam izdevibu.
  Saakshu ar jautaajumu-''kaapeec'' ... Kaadeel katrs cilveeks dziivo, kaads iemesls ir Tev? Kaads ir Tavs meerkjis sheit, vai ari bezmeerkjiigi meetaajies pasaulee, bez mazakas nojausmas, ko Tu dari? Es iisti nezinu savu meerkji, teikshu godiigi. Man ir paris mazaaki uzdevumi prieksh sevis, ko velos panakt, bet taads liels sapnis iisti nemaz nav. Es nezinu, vai veelos tiesham kluut par valsts galvu, un vadit to, ka godigs pilsonis. Neesmu drosh, vai man tiesham ir vajadziiga nauda paarpaareem, lai nopirktu sev 5paarus apavu, piemeram. Es zinu vienu, ka daudzi cilveeki nav nemaz tik atshkjiriigi no manis. Tikai vini nevelas to atklat. Ir cilveeki, kas tiecas peec bagaatiibas, nedomajot par citiem ne sekundi..ir cilveeki, kas izkopj talantus savus, un raada pasaulei, ko prot. Bet...ir arii taadi, kuri dod kaut ko labu cilveekiem. Kuri attiira dveeseli mazliet, un kuri censas atveert acis citiem, kuri gulj cieshaa miega. Tie ir maakslinieki, kuri rada muuziku...raksta graamatas, iespeejams...Ne visi, protams..ir taadi, kuri muuziku rada tikai delj taa papirisha, del kuri daudzi zaudee savas galvas. Kadel mes neklausamies tajos, kuru vaardi tik tiesham nav tikai tuksha muldeshana vai komiksi? Manupraat, bet taa ir tikai iespeejamiiba, ja cilveeki buutu vienotaaki un vairak harmonija pasi ar sevi, mes nenonaaktu taadaas situaacijaas, kaada ir Latvijas politiskaa sisteema shobriid..Ja cilveeki saaktu atveert acis, un aizdomatos par savu patieso dzives merkji...mez nemaz nezinatu, kas taa slepkaviiba ir. Es neticu, ka beerns var buut ljauns. Beerns ir beerns, nevainiigs un bez jebkadiem parmetumiem, lidz pazud kaadaa reklaamaa...kaadaa komerciaali nepareizaa un uz neiisto pusi vadoshaa medijaa, kursh liek cilveecinam darit darbus, kurus peecaak veeleesies, lai nebuutu darijis. Es domaaju, ka tik tiesham ir iespejams visiem but vienotiem. Jaa, ir ruupes, raizes, bet tas nevienam neliek darit otram paari. Tas nav iemesls ne vardarbiibai, ne nevajadziigaam-stulbaam riiciibaam, pec kuram sekas ir veel vairaak vardarbiibas. Taa vienmeer viss saakas. Viens redz to slikto, atkarto kadreiz, tad redz veel divi un taa aiziet taa kjeede. ir jabut ari kadam, kas pateiks STOP. Visvieglaak ietekmeejamie, protams, ir beerni, kuri uzsuuc visu, ko redz un dzird. Uzmaniigi ar viniem, taa ir muusu nakotne, Mes dzivojam vinu pasaule, ne vini muuseejaa.
  Kas taa dziive vispar ir ? Varbuut taa jega ir nodroshinaat beerniem augliigu vidi, kur attiistiities, speleties, dzivot un stradat? Bet tas visu laiku iet uz apli...Tu piedzimsti, pieaudz, rupejies par saviem berniem..tad nomirsti, un berni dara to pashu atkal, ko vecaaki? Vai tas varetu buut ta ?
  Esmu ari domajis no otras puses, kurai ari neredzu isti atbildi..Iespejams, ka dzivee nemaz nav taada meerkja, ko katram darit, nemaz jeegas isti mums katram nav..jaa, mes piedzimstam, esam kadi esam, un atrodam vienkaarshi kaut kaadu nodarbi sev..papriecaajamies, novecojam..Atkal tas pats aplis sanak.
  Veel es saaku domaat par definiiciju vaardam ''Maajas'' . Ja es jautaatu, kur ir Tavas maajas..No sirds, godigi atbildi varetu man sniegt? Vai tas ir pie Tavas mammas...varbuut pie miilotaa cilveeka, otra pasaules gala? Vai ari Tevis pasa apmaksaats miteklis, kurs ir Tavs. Es domaaju un nonaacu pie secinaajuma, ka varbuut...maajas varetu but tur, kur par Tevi kads doma..Kur Tev vienmer ir kur atgriezties, jo bus kads..vienmeer buus kaads, kursh par Tevi domas, un neaizmirsiis..
  Nu esmu daliijies savaas paardomaas nedaudz. Ceru, ka liks aizdomaaties kaadreiz, varbuut kaads atradiis atbildes, varbuut kaads deves sho par meslu, ko cepu. Atvados ar vaardiem Arlabunakti. Domaajiet pozitiivi, mekleejiet sevi, un nepazaudeejiet ceribu..pie ceriibas mes visi turamies, jo taadi nu ir cilveeki. Taada ir muusu daba. Ceret, ka notiks pa muusu praatam..pat kad viss ir galigi greizi kadreiz, vienmer ir ceriba, ka tas atrisinaasies uz labu..ir tachu taa vai ne?
  Paldies par uzmanibu. Kristaps ir mans vaards.

otrdiena, 2012. gada 21. augusts

Mind VS Heart


   Labs vakars visiem sedoshajiem pilsonjiem, kuriem patik deldet savas pecpuses un izglitoties, vai degradeeties. Katram savs taa teikt. Shovakar veestiishu savus uzskatus par sirdi un praatu, par dveeseli un miesu. Ceru, ka sapratiisiet, uztversiet un spesiet apdomaat manis teikto, izlobit sev vajadzigo un, ceru, ka sapratisiet, ko darat pashi ar sevi. Un vai tas taa verts ir.
   Taatad..saakshu ar jautajumu-Ja Tu paskaties uz sevi no malas. Uz savu aizvadito nedelju, ko dariji, ko neizdariji, kas bija pareizi, kas nepareizi-ja paskaties no malas, vai esi ar to lepns? Vai esi apmierinaats ar dziivi ko Tu dziivo? Jaa? Tad varu teikt, ka Tu, cilveeks, esi radis mieru dveselee, esi atradis to mazo odzinu, kas padara visas grutibas par parvaram un palidz tikt pari taadaam lietaam, taadiem notikumiem, kur Tu neko nevari lidzet. Ja Nevari no sirds atbildeet ''Jaa, esmu pilniibaa apmierinaats ar savu dziivi un saviem darbiem, ko katru dienu paveicu'' , tad ir jaapadomaa-kam Tu dziivo? Vai Tu centies sev? Vai Tu centies, lai nomainiitu savu golfinju pret mersedesu? Vai varbuut centies taa teikt sev jaunus un skaistus nadzinjus uzlikt? Ja taa, tad kaadeelj Tu, cilveeks, nevari braukt ar to pashu golfinju? Un mersedesa naudas vietaa nopirkt, draugam uzdavinat pirmo mashinu? Vai varbut kaadam citam, kam, piemeeram, nav tik daudz naudas, pa ko nopirkt pat paiku, kad veeders kurkst, uzsaukt pusdienas? Ja Tu taa izdariisi, kas notiks? Es varu pateikt, kas notiks-buus mazliet chaabiga sajuta, jo Tu savu suuri, gruuti pelnito naudu, atdod kadam citam, ne sev paturi visu. Tu palidzi kadam citam, iegusi pateicibu, un, kad iegusi to, tad sajutisies labi..Taa nebuus taada sajuuta, kaa mashiina jauna, taa nebuus sajuuta, kad citi sajuusminaas par Taviem jaunajiem aksesuaariem, apgreidiem ta teikt, bet taa buus dveeseles bariiba. Tu sajutiisies labi, jo buus apzina, ka esi kaadam palidzejis. Protams, var arii savas vecaas lietas atdot citiem, bet tas jau vairs nav tas..tas nozime, ka Tu tiec valja no kramiem. Jaa, domaa, ka visiem labi, bet vai Tev vajag to jauno mashiinu? Kaadelj nevari braukt ar to pashu? Vari tachu vai ne? Sliktaak jau nebuus.
 Es domaaju, ka mums, kaa mirstiigaam buutneem, nevajadzeetu tik daudz satraukties un censties prieksh savas miesas, savas mantiskaas kaares, prata.. Es domaju, ka ja dveeselee buus mums miers, muusu praati tiks atveerti un vareesim saakt domat par to, ka palidzet tiem, kam to patiesham vajag. Varesim saprast to, kas ir dzive, kadelj esam sheit, dzives jeega leenaam pati atklaasies. Kameer Tu buusi tik dzilji tanii sisteema, kaa raust vairak naudas, ka dabut labakas mashinas, ka izteret vairak naudu sev, Tu nejutisies nekad taa,
kaa juutas cilveeks, kursh negjeerbjas varbuut armani uzvalkos, kuram nav rolex pulkstenja uz rokas, bet kursh ir laimiigaaks par Tevi. Kursh tik tiesham ir apmierinats ar to pashu Swatch, kam nevajag feinaakos apavus, jo ir dargi, bet eertus apavus, eertas kloziites, nevis firmas pa 500latiem. Tas otrs cilveeks buus gudraaks, jo spees spriest aarpus raamjiem. Aarpus naudas domaashanai, kura muus nemitiigi nospiezh un neljauj atslaabt ne mirkli. Laimi katrs definees citaadi, tiesa, bet...ir viens bet- cilveeki daudz runaa...daudz doma, un doma galigi nepareizi, bet cieshi pieturaas pie taa un akli tam tic.. Ja Tavam draugam vai draudzenei ir nomirusi meita, maate  vai braalis..Tu nespeesi nekad saprast vinju, ja vien Tev nebuus noticis
tas pats. Tu varbuut vari teikt, ka zini, ka vins vai vina juutas, bet tie ir meli. Cilveeks, kursh nav bijis parize, piemeram, ir redzejis to lielo statuju, kas tur ir tikai bildes un no stastita, nekad nespes saprast un pat iedomaaties kaa jutaas kaads, kas tur patiesham ir bijis...Saprotat par ko es runaaju? Veel, ljoti vienkarsh piemers, ir ta, pienjemsim, ka man saap auss..kaads man pienaak klaat, un saka, ka zin kaa tas ir, staasta, ka ir saapeejushi zobi, un veders, taaa, ka nu nav vareejis izturet, tapec saprotot, kam es ejot cauri tgd..tas cilveeks nevar ne iedomaties, kas ir ausu sapes. Zobus var izraut, veederu var saaarsteet, bet ausis...tur ir jaanogjiibst, vai kurlam jaapaliek, lai parietu tas viss..nu nevar otrs cilveeks saprats, ja nav tam gaajis cauri..
amm..laikam mazliet novirziijos no teemas, bet nu .. vismaz kaut ko no savaam domaam, idejaam, uzskatiem esmu jums iedevis, ceru, ka patiks.
   Un nu beigshu ar vaardiem shaadiem-mekleejiet mieru sirdii nevis praataa ! Apmieriniet savu dveeseli nevis miesu. Esiet labi, ticiet labajam cilveekos un tas naaks un paraadiisies. Ljaunums ir iists, tiesa, bet tas tikai noziimee, ka to vajag aarstet ar labo. Cilveeks piedzimst shkjiists un labs. Vina labais ar gadiem nepazuud, tikai retos gadiijumos tas ir nospiests dzilji dzilji sirdii un praats neljauj sirdij izveeleeties, tas liek plest sevi uz pusem, un klut aizvien vairak un vairak neapmierinaatam ar dziivi shai pasaulee.
   Paldies par uzmaniibu, mans vaards ir Kristaps.

pirmdiena, 2011. gada 31. oktobris

Could this be right



Sveicināti mani dārgie lasītāji ! Pēc neilgas pauzītes, ar ko es domāju, šī saita atjaunināšanu, esmu atgriezies, lai padalītos mazliet ar jaunajiem iespaidiem, kurus esmu ieguvis.



Šis vakars, kad sēžu netā, daru neko, un reāli degradēju sevi, savu redzi pasliktinu un sagatavoju sevi ne uz simts procentiem spējīgu rītdienai, ir nožēlojams no malas. Varbūt, ka tā arī ir, bet-es dvēseles mieru rodu mūzikā, kura man sniedz patīkamu baudu. Mūzika ir veids, kā vienot. Dažreiz cilvēkus, dažreiz vienot dvēseli ar prātu, lai cilvēks būtu mazliet sinhronāks pats ar sevi.



Es nesen sāku strādāt veikalā. Es sāku, iegājos un pielāgojos. Man pat patika, bet kāpēc ne-mana pirmā darba vieta. Dabūju dzīves vietu kojās, un viss bija čotka. Šeit neseko "bet" . Šeit seko "turklāt" viss, izskatās, iet uz to pusi, kur ir vēl čotkāk ! Taisos pamest šo valsti uz kādu laiku, lai meklētu laimi naudā. Nauda velk visus, daudzi ir pakļāvušies tai, pat nejūtot, ka pamet citus dzīves priekus, palēnām un neatgriezeniski. Par naudu un darbu man pat ir radusies tāda doma, ka tā, kā pasaulē iekārtots, cilvēki akli tic tam, ka darbs ir pirmajā vietā, bet paši nezin īsti un neprot pamatoti un patiesi paskaidrot kādēļ. Cilvēki neizvēlas labāk pabarot savu sirdi ar prieku un mazliet laimes sajūtas, darot ko sev vai citiem, bet izvēlas labāk darbu-naudu, lai ķipa vēlāk būtu labāk. A kas zina, kas notiks vēlāk? Ja Tevi notriec mašīna pēc 10minūtēm, un tu skrēji uz darbu, nevis satikies ar draugu, kuru neredzēsi atkal gadu, piemēram. Šodien lielākā daļa cilvēku ir sevi pārdevuši sistēmai tik ļoti, ka uzskata, ka bez darba nevar. Jā tā ir tiesa, bet kādēļ nevar ? Jo naudu vajag ? Jā, bet darbs bez iespējas dzīvot nav darbs, tā ir verdzība ! Jā, ir grūti, bet tas nenozīmē, ka jārauj sevi uz pusēm, lai apmierinātu prāta pavēles, lai pakļautos mākslīgai sistēmai, kas harmoniju dvēselē neieviesīs !



Zinu-manī ir šī pretruna spēcīga, bet arī man, kā jau visiem ir pamatojums dzīties pakaļ naudai. Kāds? Tieši mans variants ir, ne pārāk atšķirīgs no citu cilvēku atmaskām, bet pateikšu gan-Lai dzīvotu Latvijā, vajag sākuma kapitālu. Vajag noenkuroties netālu no darba, nevis meklēt zivis tur, kur visas jau izķertas. Vajag pakuģot riņķī un tad izmest to nolādēto enkuru, ja sapratāt, ko es ar to domāju. Bez naudas to nevar. Tas ir iespējams, bet visi vienmēr grib vairāk. Un tas ir jūtams, ka nauda padara cilvēku alkatīgu ! Kad man nebija naudas, neticēju tam, līdz saņēmu pirmo algu..otro algu, tad gribēju vairāk un sapratu, ka es tāds neesmu bijis. Es atklāju arī veiksmīgu alkatības pārvarēšanas tehniku, kura visiem, gan jau ka ir zināma - meklēt jēgu tam, kāpēc Tu dzenies pakaļ tai naudai. Ko Tu iesāksi ar to, cik daudz Tev vajag laimei, cik daudz, nevis esi gatavs tērēt sev vai citiem, tas ir kas pavisam cits, bet cik daudz Tava sirds ēdīs, lai būtu apmierināta un ko tā ēdīs. Vai ir jēga nopirkt lietussargu ziemas laikā, ja Tev tas nav vajadzīgs, jo pirmkārt, ir ziema, un, otrkārt-Tev jau mājās ir viens lielisks lietussargs ? Kas notiek ar Jums, cilvēki? Kur ir sirdis, kur ir dvēseles, kur ir tas viss, kam tiešām ir vērtība, nevis sistēmas pārņemti, akli ticēt tam, ka savādāk nevar ! Vienmēr var savādāk, tikai mazliet jāieklausās sevī !



Paldies, šoreiz bija skarbi, iespējams, bet man tas bija jāizliek !

pirmdiena, 2011. gada 14. marts

Tonālie krēmi

Heya mani lasītāji, esmu atpakaļ šeit pēc nelielas pauzes. Šoreiz izlikšu savas domas par feikiem jeb cilvēkiem, kuri tik ļoti cenšas izskatīties labāk, ka paši nesaprot beigās kas pa īstam notiek pasaulē.
Sākšu ar to pašu zināmāko- vietne www.draugiem.lv sadaļa "Runā" . Cilvēki iesaka un iesaka visādus jokus-jā, tas ir oky, padot tālāk kādu humoru, lai uzlabotu omu-bet, lai padotu tālāk kādu dziļāku domu, tikai lai parādītu, ka zini kā ir pareizi? Tas ir mazliet nožēlojami, jo izlasīt, pateikt"Jā, tiesa gan.." un padot tālāk, kaut pats, varbūt pat tieši tajā brīdī dari pilnīgi ko citu-drūmi, drūmi. Paturpināšu vēl mazliet par maskām..Es saprotu-mājās Tu vari uzvesties citādāk, starp savējiem citādāk, un piemēram skolā atkal savādāk. Tas vēl ir saprotami..kas šeit ir neapskaužami? Es pastāstīšu kas-iepazīšanās ar jauniem cilvēkiem. It īpaši džeku izlikšanās par eņģeļiem meiteņu priekšā un otrādi. Sākumā, pirmajos randiņos, pirmajās tikšanās reizēs-tik super iet viss un negribas nemaz savādāk..paiet laiks. Kādēļ jāsāk strīdēties? Kādēļ jāsāk kāpt otram uz galvas? Un tas arī ir iemesls šķiršanās-gan nelielām- ar vārdiem, drēbju mešanām sejā, publisku nolikšanu un neslavas celšanu draugu starpā, gan ar lielākām-īpašuma dalīšanām, alimentiem, fiziskiem ievainojumiem un tā. Šis viss, mans blogs, nerastos, ja cilvēki nepūstu pīlītes, ja beigtu lietot tonālos krēmus, dēļ kuriem viņi izskatās labāk no malas. Agrāk vai vēlāk atklāsies pats vai pazudīs maska, kā pazūd peļķes vasarā pēc lietus. Es nemācu ne Tevi, lasītāj, ne sevi. Vēlējos tikai izpausties kaut kur, jo pārāk daudz ir šādu cilvēku pasaulē un gribot negribot ar tādiem nākas tikties-watch out !
Nobeigumā pastāstīšu par atgadījumu, kas notika ar mani skolā. Es biju nedaudz iekavējis skolu un mana audzinātāja veda mani pie direktores sakot, lai es neuzvedos tāpat kā vienmēr, lai pacenšos būt formālāks. Izejot no kabineta laukā(viss bija kārtībā) audzinātāja kaut ko teica man, ka es, laikam, nemāku uzvilkt masku vai arī vaicāja vai es vienmēr tāds esmu, uz ko atbildēju, ka jā. Vai tas mani padara par sliktāku cilvēku, ka neizliekos par tādu, kāds neesmu ? Vai slēpjoties aiz citiem tēliem mēs sevi paceļam augstāk par citiem ? Ar šiem jautājumiem arõī beigšu. Paldies par uzmanību, mani sauc Kristaps.

trešdiena, 2010. gada 9. jūnijs

Šis ir ceļs uz īstu

Domāju, par ko varētu rakstīt, kad ir laiks tāds, un sajūtu ladiņš, kad gribas pilnīgi liet te stafu par neko. Laiks apmācies, bet silts. Zinu ka man nav domu un tāpēc rakstu par laiku, uzlabojot ar to omu. Es sarakstos ar L. Es apēdu picu un bulciņu, bet gribu vēl.
Kad man nesen sāpēja auss, sapratu-tas ir trakākais kas var būt, jo Tu nevari darīt neko. Ja vēl zobs sāpētu nenormāli, to varētu kustināt or izraut, bet kad tā ir auss vaina-zobu sāpes ir kā salāti.
Es tagad iedomājos, par cilvēkiem kā komplektiem. Katram, individuāli nāk komplekts, kurš dzīves laikā tiek izlietots-redze, kājas u.t.t. Kāds to izlieto lietderīgāk, kāds ne. Ja padomā no lielā augstumā lidojoša Eižena Sviesta portreta puses-cilvēks piedzimst, izdzīvo savu dzīvi, kādam to uzlabo, kādam sabojā un nomirst. Viss. Ja Tu esi izdarījis kaut ko šausmīgi briesmīgu, vai nenormāli labu lietu pasaulei, tad Tevi atceras, bet ja Tu nodzīvo, kaut kā ballīšu zvērs, pēc Tavas nāves tāpat neviens Tevi neatcerēsies. Te laikam slēpjas tā ideja, ka Cilvēks nedrīkst sēdēt un nedarīt lietas labā neko. Kam mēs vispār dzīvojam ? Lai sev kaut ko labu nopirktu, un papriecātos par to kādu laiciņu ? Tāpat pēc šī laika tas paliek ikdienišķš. Manuprāt katram cilvēkam vajadzētu mazliet nenormalitātes. Ja šī lieta piemīt, viņš kaut ko izdarīt tādu, lai paliktu atmiņā, lai vārds tiktu ierakstīts vēstures grāmatā. Šeit arī parādās doma, ka pasaule laikam nevar iztikt bez "pelēkās plūsmas" cilvēkiem tā teikt. Visus šā vai tā nekādīgi nevarētu ierakstīt akmenī.
Zinu, nenodzīvošu līdz pasaules attīstības kulminācijas brīdim, bet kas notiks tad ? Visi sāks vairoties, pārvāksies dzīvot uz Marsu un vairosies tur ? No vienas puses ir jājautā: Kādēļ jaunie mirst ? Kādēļ vispār cilvēki mirst ? No otras puses ja mēs nemirtu, nebūtu vietas, un iespējams visas šīs zemestrīces palīdz pasaulei attīstīties vienmērīgi, nogalinot tos entos tūkstošus.
Padomājiet par šitām lietām, traks var palikt ne ? Cerams nākamreiz būs īsta tēma nevis ūdens. Mans vārds ir Kristaps.

trešdiena, 2010. gada 5. maijs

Viedokļu dažādības

Tātad..Sveika pasaule. Nesen es parunājos par Dievu, zīlēšanu un tādām lietām, kas lika mazliet aizdomāties. Bija interesanti, bet daudz ko vēl nesaprotu, un laikam nesapratīšu. Tas ir diezgan sarežģīti, jo psiholoģija beigās iznāk slikta, jo zemapziņa ir tas, ko nevajadzētu aiztikt un ķēpāties ar to. No vienas puses jā, tā ir, jo ja mēs paši nevaram tikt tai klāt, bez palīglīdzekļiem, nu es domāju tikai paši, bez grāmatām, pamācībām un psihologiem, tad mums arī nevajadzētu tā darīt. Varbūt prāts nemaz nav gatavs tādām lietām, un mēs beigās nezinu...nesapratīsim kas ir kas, un zaudēsim interesi par notiekošo. No otras puses ir tā, manuprāt, ka psiholoģija palīdz rast atbildes uz dažādiem jautājumiem. Piemēram alkohols ir kā psihologs savā ziņā. Tas it kā smadzenēs kavē kautrēšanās impulsus vai ko tamlīdzīgu, un mums ir mazāk bail no sekām. Tātad prāts dara to, kas ir izdomāts, un domas par sekām mums, alkohola ietekmē, vairs tik ļoti netraucē. Tas nozīmē, ka psiholoģija un Dievs ir kā māsa un brālis- dabiskie ienaidnieki. Šitā jā.
Par zemapziņu runājot-sapņi-tās dažreiz it kā ir mūsu vīzijas par nākotni, vai arī redzētā atkārtots piedzīvojums. Tik daudz uzskatu un tik daudz pierādījumu tam visam, ka zinot abu divu, pretējo tas ir, uzskatu pierādīumus var taču sajukt prātā vai ne ?
Paņemsim kādu dziednieku. Ja kāds cilvēks aiziet pie viņa ar sūdzībām par sāpēm vēderā piemēram, viņs vicina rokas gaisā, un šim slimniekam paliek labāk. No vienas puses tas ir pārdabisks spēks tā teikt. No otras, psihologu puses, tas ir prāta izspēlēts triks, jo cilvēkam ir bijuši pārdzīvojumi, tagad viņš redz, ka dziednieks tā teikt viņu dziedē, un pats slimnieks domā, ka tas palīdz-domu spēks. Laikam jau ir arī ārstu un zinātnieku viedoklis par to, ka slimība bija novājināta un imūnsistēma galu galā pieveica slimību. Tas ir tik interesanti, ka ir tik daudz viedokļu un tie visi ir pierādāmi vai ne ?
Tas arī laikam pagaidām viss. Mans vārds ir Kristaps. Paldies par uzmanību !

trešdiena, 2010. gada 28. aprīlis

Vakariņas

njā..šovakar es ēdīšu kotletes ar vārītiem kartupeļiem un mērci. Cilvēks ēd lai dzīvotu' ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēks ēd. personīgi man labāk atvēlams būtu 'es dzīvoju lai ēstu' . Man patīk izbaudīt to garšu, kas piemīt katram ēdienam, katram auglim vai dārzenim, katrai garšvielai un tā tālāk. Es labāk ēstu nevis tāpēc, ka vajag, bet tāpēc ka garšīgs. Es nesaku, ka esmu īpaši izvēlīgs, tā, manuprāt, galīgi nav, bet būtu arī ar mieru ēst tikai pulverīti, lai nevajadzētu īpaši daudz laika aizņemt tam, ka jāsēž kaut kur pie galda vai citur, jākošļā vai jādzer, vai pat jārij. Tas aizņem laiku. Labāk šo laiku aizņemt ar domām par dzīvi, un kā to pareizāk uztvert, ja vispār kas tāds ir iespējams-pareizi uztvert dzīvi. Tagad mana problēma ir klaviatūras 'B' burts, jo kad spiežu to podziņu dažreiz ir divi, dažreiz nemaz neuzrakstās. Es par tām problēmām kas būs rīt parasti nedomāju un neuztraucos. Man patīk darīt neplānotus darbus un nedarbus. Aizgāju par tālu mazliet no tēmas laikam. Nu nekas. Citreiz cerams uzrakstīšu ko par savu dzīves uztveri, domām par pārdabisko un reliģijām. Tagad vismaz rakstītu, ja negribētu ēst. Peace my fellow latvians !